Nesen man bija kāda saruna, kurā kāds cilvēks man atgādināja teicienu: "Muļķis rīkojas un tikai tad domā." Taču tad sekoja turpinājums: "Jā, muļķi nedomā un tikai rīkojas. Bet gudrie- vai tie maz nonāk līdz rīcībai?" Ilgu laiku sevī nesu šo jautājumu, un konstatēju, ka, jā- pasaules galvenā problēma ir tajā, ka muļķi rīkojas, taču gudrie tikai domā. Ja mēs redzam kādu cilvēku, kam vajadzīga palīdzība uz ielas- liela daļa gudro nerīkojas, taču ejot garām- viņi pavisam noteikti DOMĀ. Taču domāšana neizmaina pasauli. Tā neuzlabo apkārtesošos notikumus, ja tai neseko rīcība. Ja ārsti, ugunsdzēsēji, policisti, glābēji tikai domātu... varētu pat teikt, ka viņu domāšana spētu nogalināt.
Ko ar to gribu teikt? Domāšana ir svarīga! Bet lai kā mēs censtos visu perfekcionistiski izsmadzeņot, dzīvē tāpat notiks lietas, kuras mēs nevaram paredzēt. Mēs sastopam arvien jaunus cilvēkus, jaunas situācijas un apstākļus. Jaunas uzvaras, jaunus zaudējumus un jaunas cīņas. Mēs neesam savas dzīves galīgie pārvaldnieki. 

Ir tik svarīgi ieskatīties savas dvēseles okeāna dzelmē- vai tajā atrodami tikai puvekļi? Ja tā ir tumša un atbaidoša- varbūt pēdējais laiks ļaut ielaist tajā gaismas staru? 

Pasaules standarti piedāvā seklumu- nereāli ātrā laikā sasniegt reālo. Uz pirmo brīdi var šķist, ka tas arī strādā, taču otrajā saprotam, ka reāli sasniegumi veidojas smagā veidā- ieguldoties, strādājot un bezgala mīlot savu darbu. Redzam seklumu ģimeņu un pat draugu modelī- attiecības, kas veidotas uz ziepju operu cienīgiem kadriem, balstītas uz emocijām, bez rakstura, cieņas un pašaizliedzības dziļuma. Redzam cilvēkus, kas ballējas un dzīvo tikai šodienai- atbalstot industrijas, kas būvētas uz citu cilvēku nelaimēm. Piemēram- tas pats alkohols katru dienu apzog, ievaino, degradē, posta, nogalina, sakropļo un izvaro. Tikmēr citi nedomājot par šādu faktoru, atbalsta to un pat gatavi atdot lielas naudas summas, lai bojātu savu veselību. Seklums ir kļuvis par modes lietu. Seklums rada muļķību. Un tajā cilvēki nedomājot rīkojas. Tāpēc gudrie- mostieties! Pasaule, kas balstās uz sekluma emocijām, sapūdēs, piesārņos un nogalinās katru okeānu, ko sastaps. Gudrais, perfekti mērķi un domāšana ir nepieciešama, taču no tās būs jēga tikai tad, ja lūgsim Dievam drosmi spēt rīkoties. Domāšana pieprasa rīcību. Domāšana pieprasa drosmi būt nesaprastam. Bet to, kādas būs mūsu domas, nosaka mūsu sirds okeāna dzīles. 

Vai tavas sirds okeāna dzelmē spīd gaisma?

Linda Auziņa